Daudzi cilvēki savā dzīvē ir piedzīvojuši akūtu stresu, ārkārtēju fizioloģisku un psiholoģisku reakciju uz konkrētu notikumu. Tomēr hronisks stress ir pastāvīga iekšējā spiediena un apspiešanas sajūta ilgu laiku.
Kā cilvēki mēs ļoti labi spējam tikt galā ar izaicinājumu, atrisināt situāciju vai sazināties ar kādu, lai saņemtu palīdzību. Mēs esam diriģenti. Mūsu ķermenis reaģē uz stresu, un dažreiz mēs to likvidējam, pat automātiski. Taču dzīve ir kļuvusi sarežģītāka, un uz daudzām situācijām nav viegli atrast atbildes.
Kas izraisa hronisku stresu
Hronisku stresu var izraisīt nabadzība, neveiksmīga laulība vai darbs. Mūsdienu stresa sabiedrībā var būt daudz iemeslu. Hronisks stress pamazām iztukšo cilvēka psiholoģiskos resursus un bojā smadzenes un ķermeni. Cilvēki, kas atrodas hroniskā stresa stāvoklī, var justies bezspēcīgi mainīt savu situāciju.
Hronisks stress rodas, ja organisms tiek pakļauts stresa faktoriem tādā biežumā vai intensitātē, ka veģetatīvā nervu sistēma nespēj regulāri aktivizēt relaksācijas reakciju. Tas nozīmē, ka ķermenis paliek pastāvīgā fizioloģiskā uzbudinājuma stāvoklī.
Tas tieši vai netieši ietekmē gandrīz visas ķermeņa sistēmas. Cilvēki tika izstrādāti, lai tiktu galā ar stresu, kas ir īslaicīgs, bet ne hronisks stress, kas ir nemainīgs ilgu laiku. Lai sāktu pārvaldīt hronisku stresu, ir svarīgi saprast, kas tas ir, kas to var izraisīt un kā tas ietekmē visu ķermeni.
Vairāk par stresa ietekmi rakstā - Stresa ietekme uz ķermeni.
Kādi ir hroniska stresa simptomi?
Pastāv hroniska stresa kognitīvās, emocionālās, fiziskās un uzvedības pazīmes. Ne visas četras no šīm simptomu kategorijām noteikti parādīsies vienai un tai pašai personai.
Bet, ja kādam ir trīs līdz pieci no šiem simptomiem ilgāk par dažām nedēļām, viņš var cieš no hroniska stresa. Iespējamie simptomi ietver:
- Galvassāpes
- Bezmiegs vai miegainība
- Izmaiņas sociālajā uzvedībā
- Zema enerģija
- Nekoncentrēta vai neskaidra domāšana
- Apetītes maiņa
- Palielināta alkohola vai narkotiku lietošana
- Izmaiņas emocionālajās reakcijās, reaģējot uz citiem
- Emocionāls izsīkums
- Samazināta seksuālā vēlme
Pastāvīgas stresa reakcijas var traucēt produktivitāti, attiecības un veselību. Cilvēki, kuri cieš no hroniska stresa, bieži to raksturo kā sajūtu "nespēja mainīties".
Hronisku stresu ne vienmēr ir viegli atpazīt. Jo tas ir nosēdies mūsos un ir paliekošs. Cilvēki bieži pierod tā, ka tas sāk justies normāli. Dažas pazīmes, kas jāmeklē hroniska stresa gadījumā.
- Vai esat vairāk labā garastāvoklī vai aizkaitināms?
- Vai jums šķiet, ka jūs vienmēr par kaut ko uztraucaties?
- Vai šķiet, ka jums nav laika rūpēties par sevi vai darīt to, kas jums patīk?
- Vai mazākās neērtības šķiet par daudz?
- Vai jums vienmēr liekas, ka jums ir saaukstēšanās vai infekcija?
- Vai stresa pārvarēšanai esat izmantojis tādus neveselīgus līdzekļus kā alkohols?
Hroniska stresa cēloņi
Šāda veida hroniska stresa reakcija ir pārāk izplatīta mūsu mūsdienu dzīvesveida rezultātā. Viss, sākot no augsta spiediena darbā, vientulības līdz drudžainam grafikam mājās, var pastāvīgi uzturēt ķermeni hroniska stresa stāvoklī.
Šajā gadījumā mūsu cīņas vai bēgšanas reakcija, kas tika izstrādāta, lai palīdzētu mums tikt galā ar dzīvībai bīstamām situācijām, var vājināt mūsu ķermeni un izraisīt fizisku vai emocionālu slimību.
Aplēses liecina, ka 60 līdz 80% primārās aprūpes apmeklējumi ir saistīti ar stresu.1
Tāpēc ir tik svarīgi apgūt stresa vadības metodes un mainīt dzīvesveidu, lai pasargātu sevi no hroniska stresa negatīvajām sekām.
Hroniskā stresa veidi
Hroniska stresa avoti var būt dažādi, bet bieži vien iedalās vienā no četriem atšķirīgiem veidiem:
- Emocionālais stress (sarežģītas emocijas, piemēram, dusmas, skumjas vai neapmierinātība)
- Vides stress (kur jūs dzīvojat un strādājat)
- Attiecību stress (kā jūs mijiedarbojaties ar draugiem, ģimeni, kolēģiem, partneriem)
- Darba stress (izaicinājumi un spiediens, kas saistīti ar jūsu darbu)
Vairumā gadījumu šāda veida stress ietekmē vairākas cilvēka dzīves jomas. Stress darbā var radīt stresu personīgajās attiecībās. Attiecību stress var apgrūtināt sarežģītu emociju pārvaldību.
Piemēram, ja jūsu ģimene cīnās ar finansiālām grūtībām vai ģimenē ir nopietna slimība, stress var kļūt hronisks. Kāds jūsu mājās var nespēt strādāt, nodokļu rēķini krājas, un jūs varat būt stresa stāvoklī mēnešiem, pat gadiem vai ilgāk.
Pastāvīgas rūpes nogurdina jūsu ķermeni, liekot jums justies nogurušam un nemierīgam. Iespējams, jūs strādājat vairāk nekā jebkad agrāk, lai savilktu galus kopā, un jums būs jāpieņem lēmumi par nevēlamu, bet lētu pārtiku. Galu galā tas var izraisīt vairākas nopietnas veselības problēmas.
Mums var būt arī hronisks ar darbu saistīts stress. Vairums darbu no mums prasa daudz, un bieži vien var šķist, ka jūs nekad nesaņemat pārtraukumu vai ka jūs vienmēr tiekat pakļauts spiedienam darīt labāk.
Virsstundu strādāšana, pastāvīgi ceļošana un vadītāju spiediens var uzturēt jūs pastāvīgā uztraukumā pat tad, kad atgriežaties mājās pie savas ģimenes. Tas var arī vairāk nolietot jūsu ķermeni, un hronisks stress var veicināt nopietnas veselības problēmas, piemēram, sirds slimības.
Kā ārstēt hronisku stresu
Tie, kuriem ir hronisks stress, bieži saņem ārstēšanas plānu, kas vērsts uz konkrētiem simptomiem. Persona ar gremošanas problēmām, kas saistītas ar stresu, var lietot fermentus vai probiotikas, mainīt savu uzturu un koncentrēties uz stresa mazināšanu. Labāk to risināt pēc iespējas agrāk kā profilaktisku pieeju.
Psiholoģiskais stāvoklis ir saistīts ar zarnu darbību - Zarnas un psiholoģiskais stāvoklis. Kā atjaunot labo baktēriju līdzsvaru zarnās?
Ieteikumi ilgstoša stresa pārvarēšanai ir šādi:
- Vingrošana, sports
- Ēdot veselīgu pārtiku
- Laika plānošana
- Reālu mērķu izvirzīšana
- Kvalitatīvs miegs
- Laika atvēlēšana brīvā laika aktivitātēm
- Stresa mazināšanas prasmju attīstīšana
- Uzmanības mācīšanās un praktizēšana (mācīšanās kontrolēt uzmanību)
Ja esat izmēģinājis pašpalīdzības stratēģijas un jūtat, ka jums nepieciešama papildu palīdzība, vai arī jūtat, ka ar tām nepietiks, nevilcinieties runāt ar savu ārstu par savām bažām. Ir patiešām efektīva palīdzība.
Bieži uzdotie jautājumi par hronisku stresu
Kas ir hronisks stress?
Hronisks stress ir ilgstošs stresa stāvoklis, kas var ilgt nedēļas, mēnešus vai pat gadus. Tas var būt saistīts ar pastāvīgiem izaicinājumiem ikdienas dzīvē, piemēram, darbā, ģimenē, finansēs, veselībā vai attiecībās.
Kādi ir hroniska stresa simptomi?
Hroniska stresa simptomi var būt dažādi un ietver fizisko, emocionālo un psiholoģisko veselību. Tas var būt pastāvīgs nogurums, galvassāpes, miega traucējumi, depresija, trauksme, koncentrēšanās problēmas utt.
Kā hronisks stress ietekmē mūsu veselību?
Hronisks stress var negatīvi ietekmēt mūsu veselību, tostarp sirds un asinsvadu slimības, depresiju, trauksmi, gremošanas traucējumus, novājinātu imūnsistēmu un daudz ko citu.
Kā var pārvaldīt vai samazināt hronisku stresu?
Pastāv daudzas stratēģijas, lai pārvaldītu vai samazinātu hronisku stresu. Tas var ietvert fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu, pietiekamu miegu, relaksācijas metodes, piemēram, meditāciju vai jogas praksi utt. Ir svarīgi atrast to, kas jums vislabāk atbilst.
Kad vajadzētu vērsties pie speciālista hroniska stresa gadījumā?
Ja jūtat, ka nevarat pārvaldīt savu stresu vai tas negatīvi ietekmē jūsu dzīvi un veselību, ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu. Tie var palīdzēt jums atrast pareizās stratēģijas stresa pārvarēšanai un nepieciešamības gadījumā izrakstīt ārstēšanu.
Ir svarīgi atcerētieska katra veselība ir individuāla un visiem nav vienotas receptes!
Tātad, ja vēlaties uzzināt, kādas uzturvielas jūsu ķermenim šobrīd varētu pietrūkt, veselības speciālisti iesaka ceļvedi – "Tava diena".
- Savlaicīgi pievērsiet uzmanību signāliem, ko sūta jūsu labsajūta
- Papildiniet organismu ar dabīgām minerālvielām, vitamīniem un veselībai nepieciešamajām uzturvielām.
- Izbaudi enerģiju un labu garastāvokli ikdienā!
