Cik bieži jums ir galvassāpes? Vai jūs zināt, kas izraisa pēkšņas galvassāpes? Varbūt jūs domājat, ka galvenais cēlonis ir stress vai alerģijas? Vai jūs zināt, kā jūs varat apturēt šīs sāpes?
Pētījumi liecina, ka 15% cilvēki pasaulē katru dienu cieš no galvassāpēm. Tā kā mums visiem kādā brīdī ir nācies saskarties ar šo problēmu, ir svarīgi zināt, kā jūs varat apturēt šīs sāpes.
Galvassāpes - kas tas ir?
Galvassāpes – sāpes, ko bieži raksturo kā pulsējošas, pastāvīgas, asas, durstošas vai pulsējošas, pastāvīgs spiediens galvā.
Galvassāpes var ievērojami atšķirties pēc sāpju veida, smaguma pakāpes, atrašanās vietas un biežuma. Galvassāpes ir bieži sastopams stāvoklis, ar kuru lielākā daļa cilvēku saskaras daudzas reizes savas dzīves laikā.
Daudzi no mums ir pazīstami ar noteikta veida pēkšņām, pulsējošām, nepatīkamām un vienkārši traucējošām galvassāpēm. Ir dažādi galvassāpju veidi.
Primārās galvassāpes
Bieži tiek novērotas primārās galvassāpes(kāpēc) galvassāpes stāvoklis. Šīs galvassāpes neizraisa citi veselības traucējumi. Šādas galvassāpes var būt epizodiskas vai hroniskas.
Ja tās ir īslaicīgas sāpes, tās var ilgt no pusstundas līdz vairākām stundām. Hroniskas galvassāpes rodas pastāvīgi, sāpes var ilgt pat vairākas dienas.
Sprieguma galvassāpes
Šīs galvassāpes izpaužas kā stipras durstošas, spiedošas sāpes. Šīs sāpes nav pulsējošas. Jūs varat arī izjust jutīgumu kakla, pieres, galvas ādas vai plecu muskuļos.
Sprieguma galvassāpes var rasties ikvienam, jo galvenais šo sāpju cēlonis ir stress. Šīs galvassāpes var kļūt hroniskas.
Stresa ietekme uz mūsu ķermeni var būt ļoti spēcīga. Tā dēļ mums var ne tikai sāpēt galva, bet arī parādīties bezmiegs, stress var ietekmēt mūsu svaru un citādi ietekmēt mūsu ķermeni.
Klasteru galvassāpes
Klasteru galvassāpes raksturo stipras dedzinošas un durošas sāpes. Sāpes parasti koncentrējas vienā sejas pusē. Sāpošā sejas puse var būt pietūkusi vai sarkana. Bieža parādība ir arī deguna nosprostošanās un acu asarošana jūsu sejas pusē, kur jums ir galvassāpes
Šīs galvassāpes rodas secīgi. Katra atsevišķa galvassāpes var ilgt no 15 minūtēm līdz 3 stundām. Klastera laikā lielākajai daļai cilvēku ir no vienas līdz četrām galvassāpēm dienā, parasti aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Pēc vienām galvassāpēm drīz sākas citas.
Visbiežāk šīs galvassāpes rodas vīriešiem. Šo sāpju cēlonis nav zināms.
Sekundārās galvassāpes
Sekundāras galvassāpes ir sāpes, kas ir citu ķermeņa traucējumu simptoms. Šīs sāpes var kļūt hroniskas, ja sāpju cēlonis netiek novērsts.
Hormoni izraisītas galvassāpes
Sievietes bieži piedzīvo galvassāpes, ko ietekmē hormoni. Menstruācijas, hormonālā kontracepcija, grūtniecība ietekmē estrogēnu līmeni un var izraisīt galvassāpes.
Galvassāpes, ko izraisa sinusīts vai alerģisks rinīts
Galvassāpes dažreiz var būt alerģiska rinīta vai sinusīta simptoms. Šādos gadījumos sāpes parasti jūtamas sinusa zonā un pierē.
Kofeīna izraisītas galvassāpes
Kofeīns ietekmē smadzeņu asinsriti. Galvassāpes var izraisīt pārāk daudz kofeīna, kā arī kofeīna trūkums. Ikdienā patērējot noteiktu daudzumu stimulējošā kofeīna, bez kofeīna devas, var sākt sāpēt galva. No šādām sāpēm var izvairīties, ja kofeīnu saturošus dzērienus lietojat mērenībā vai izvairāties no tiem pavisam.
Hipertensīvas galvassāpes
Galvassāpes rodas, kad asinsspiediens kļūst bīstami augsts. Hipertensijas izraisītas galvassāpes parasti rodas abās galvas pusēs un pastiprinās ar jebkuru darbību, un bieži vien ir pulsējošas.
Var rasties arī redzes traucējumi, nejutīgums vai tirpšana, deguna asiņošana, sāpes krūtīs, elpas trūkums.
Cilvēkiem, kuri tiek ārstēti no augsta asinsspiediena, ir lielāks risks piedzīvot šīs galvassāpes. Šīs galvassāpes parasti izzūd, kad asinsspiediens ir labāk regulēts.
Slodzes izraisītas galvassāpes
Slodzes izraisītas galvassāpes rodas neilgi pēc intensīvas fiziskās aktivitātes. To var provocēt smagumu celšana, skriešana, sekss. Fiziskās aktivitātes aktivizē asins piegādi smadzenēm, kas izraisa pulsējošas sāpes abās galvas pusēs.
Šāda veida sāpēm nevajadzētu būt ilgi – tās parasti pāriet pēc dažām minūtēm vai dažām stundām. Ja fiziska piepūle izraisa galvassāpes, labāk vērsties pie ārsta. Dažos gadījumos šādas galvassāpes var liecināt par nopietnu slimību.
Medikamentu izraisītas galvassāpes
Medikamentu izraisītas galvassāpes izpaužas kā asas, spriedzes tipa galvassāpes vai var būt intensīvākas nekā migrēna. Ja bieži lietojat bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, jums ir lielāks šāda veida galvassāpju risks.
Šīs galvassāpes ir biežākas, ja lietojat tādas zāles kā paracetamols, ibuprofēns, aspirīns un naproksēns vairāk nekā 15 dienas mēnesī. Arī šādas galvassāpes biežāk rodas, lietojot medikamentus, kas satur kofeīnu.
Pēctraumatiskas galvassāpes
Pēctraumatiskas galvassāpes var rasties pēc jebkura galvas traumas. Šādas galvassāpes var būt migrēnas vai spriedzes galvassāpes veida un parasti ilgst līdz 6-12 mēnešiem pēc traumas. Šīs galvassāpes var kļūt arī hroniskas.
Dehidratācija un pārtikas trūkums
Jums var būt arī galvassāpes, jo esat izdzēris pārāk maz ūdens vai nokavējis pusdienas. Mēģiniet izdzert 8 glāzes ūdens dienā un ēst regulāri, lai uzturētu normālu cukura līmeni asinīs.
Ēdiet pietiekami daudz augļu un dārzeņu, kas ir bagāti ar ūdeni un nepieciešamajiem vitamīniem un šķiedrvielām, kas jūsu ķermenim ir nepieciešamas, lai ne tikai saglabātu jūsu veselību, bet arī novērstu galvassāpes.
Migrēna
Migrēna ir stāvoklis, kas var izpausties kā stipras, pulsējošas galvassāpes vai pulsējoša sajūta, bieži vien vienā galvas pusē. To bieži pavada tādi simptomi kā slikta dūša, vemšana, īpaši augsta jutība pret gaismu un skaņu.
Migrēnas lēkmes var ilgt no dažām stundām līdz dienām, un to izraisītās sāpes var būt tik spēcīgas, ka traucē ikdienas aktivitātēm. Šīs galvassāpes tiek klasificētas kā primārās.
Migrēnas risks ir saistīts ar iedzimtību vai nervu sistēmas slimībām. Sievietēm migrēnas ir trīs reizes biežāk nekā vīriešiem. Cilvēkiem ar posttraumatiskā stresa sindromu ir paaugstināts migrēnas risks.
Citi faktori – miega trūkums, dehidratācija, ēdienreižu izlaidums, daži pārtikas produkti, hormonālās svārstības, ķīmiskās vielas – var izraisīt migrēnu.
Lietuvā ar migrēnu slimo 10-12% cilvēki.
Galvassāpes ir citu slimību simptoms
Galvassāpes var būt nopietnākas veselības stāvokļa simptoms. Ja kopā ar galvassāpēm rodas citi simptomi, jums jākonsultējas ar ārstu.
Simptomi:
- Izsitumi;
- Vemšana;
- Kakla muskuļu sasprindzinājums;
- Maldība;
- Neskaidra izruna;
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra;
Ko jūs varat darīt, lai apturētu galvassāpes?
Ir vairāki veidi, kā ātrāk apturēt galvassāpes.
Izmēģiniet aukstu/siltu kompresi
Ja jūs ciešat no migrēnas, uz pieres uzklājiet aukstu kompresi. Ledus gabaliņi, kas ietīti dvielī, saldētu dārzeņu maisiņš vai pat auksta duša, var mazināt sāpes.
Ja jūtat sasprindzinājuma galvassāpes, uzlieciet sildošu kompresi kakla aizmugurē vai pakausī. Ja jums ir deguna blakusdobumu galvassāpes, uz sāpīgās vietas novietojiet siltu drānu. Var palīdzēt arī silta duša.
Turiet kompresi uz galvas 15 minūtes un pēc tam paņemiet 15 minūšu pārtraukumu.
Aptumšo gaismu
Spilgta vai mirgojoša gaisma pat datora ekrānā var izraisīt migrēnas galvassāpes. Ja jums ir nosliece uz tiem, dienas laikā aizsedziet logus ar aizkariem. Valkājiet saulesbrilles ārpusē.
Varat arī pievienot savam datoram pretatspīduma ekrānus un savos gaismas ķermeņos izmantot dienasgaismas spektra dienasgaismas spuldzes.
Relaksācijas prakse
Neatkarīgi no tā, vai tā ir stiepšanās, joga, meditācija vai progresējoša muskuļu relaksācija, mācīšanās atslābināties, kad jums ir galvassāpes, var palīdzēt mazināt sāpes. Ja Jums rodas muskuļu spazmas kaklā, iespējams, vēlēsities runāt ar savu ārstu par fizisko terapiju.
Pats galvenais ir palīdzēt sev!!
Galvassāpes bieži ir citu slimību simptoms vai rezultāts, tāpēc šai problēmai nav konkrēta risinājuma. Cēlonis var būt pat zāles, kuras mums bieži piedāvā kā šīs problēmas risinājumu.
Kad zināt iemeslus, kāpēc jums ir galvassāpes, izvairieties no faktoriem, kas var izraisīt vai palielināt sāpes. Lai gan galvassāpes ir izplatīta problēma, labākais, ko mēs varam darīt, ir izvairīties no tā, kas mums izraisa šīs sāpes.
